Resursi dabas pētīšanai

Dabaszinības ir visnotaļ aizraujoša joma gan mazam, gan lielam cilvēkam – ir tik daudz ko atklāt, ka dabu aizrautīgi var pētīt gan runātīgs četrgadnieks, gan četrdesmit gadu pieredzi ieguvis zinātnieks. Kādus interesantus un noderīgus resursus varam piedāvāt bērniem, lai šo interesi veicinātu?
Šajā blogierakstā pieminēšu dažus jaukus atradumus bez konkrētas tēmas – izmanto to, kas tev noder, uzsākot jaunu tēmu vai padziļinot zināšanas kādā jau apgūtā!

LEDUS

Nedēļā, kad top ieraksts, esam piedzīvojuši gan siltu pavasari, gan ziemas un sniega atgriešanos, tāpēc kāds ziemīgs atradums – aisbergu peldināšana. Vai zini, kas ir glacioloģija? Tā ir zinātne par ledu un ledājiem. Un, lūk, kādam glaciologam bija iekšēja sāpīte par to, ka bieži aisbergi tiek zīmēti nepareizi, tāpēc vinš radīja vietni, kur vari uzzīmēt pats savu aisbergu un pavērot, kā tas varētu peldēt. Papildus tam, ka tas vienkārši ir jautri, var pieskarties fizikai – ledus ir mazāk blīvs par ūdeni, tāpēc nenogrimst, bet peld. Virs ūdens gan atrodas tikai ap 10% aisberga, tāpēc var kopīgi meklēt atbildi uz jautajumu, kāpēc kuģim jāuzmanās, ieraugot pat šķietami nelielu aisbergu. Izpeldini pats savu aisbergu!

PUTNI

Man ārkārtīgi patīk putni, tāpēc viena no mīļākajām pavasara “sastāvdaļām” ir putnu priecīgā čivināšana un jandalēšanās. Jāatzīst, ka ar putnu dziesmu atpazīšanu gan neveicas tik gludi, tāpēc talkā var nākt putnu dziesmu bibliotēka. Klausies un sajūties kā siltā pavasara vai vasaras vakarā. 🙂

Vizuālai atpazīšanai mums ļoti patīk Zvaigzne ABC izdotās putnu lasāmkartītes. 30 putni ar nelielu aprakstu. Bērni, tikai skatoties un dzirdot nosaukumus, visai ātri paši samācījās atpazīt putnus. Četrgadīgā meita izdomāja katram ģimenes loceklim piešķirt pa putnam, tāpēc tagad lielo zīlīti (mammu), sīli (opis-opis jeb vecvectēvs) un garastīti (māsa) arī citos avotos atpazīst pat mazais divgadnieks, kurš, starp citu, pats ir dižraibais dzenis. 🙂 Kartītēs man mazliet pietrūka baltā stārķa un Latvijas nacionālā putna – baltās cielavas, tāpēc tos iekļāvu papildus, kad veidoju putnu kastīšu spēli.

Ja nav iespēju dabā putnus vērot pašiem, ļoti jaukas ir tiešraides kameras. Putnu barotavā Zaķusalā man izdevies ieraudzīt zvirbuļus, dažādu sugu zīlītes, strazdus un žubītes. Savukārt Dabas datu tiešraides kamerās ligzdošanas sezonā var vērot ērgļu, vanagu un melno stārķu dzīvi no olas līdz pirmajam lidojumam un “lielajai dzīvei”.

• 

AUGI

Mammu, kas tā par puķi? Lai “es nezinu” vietā varētu atbildēt “tūlīt noskaidrosim”, izmantoju augu atpazīšanas lietotni  – noteikti ir arī citas, bet lietoju PlantSnap. Ielādē fotogrāfiju un lietotne izmet variantus ar iespējamo nosaukumu – pēc latīniskā vai angliskā nosaukuma var internetā pēc tam atrast latvisko. Lietotnē atrastos augus var saglabāt, pierakstīt piezīmes (es pierakstu latvisko nosaukumu) un veidot savu kolekciju. Bezmaksas variantā ir noteikts skaits foto, ko dienā var testēt, bet, ja vien visu nevēlas iespiest vienā dienā, tad pietiek – nedēļas vai pat mēneša laikā var notestēt ļoti daudz! Lietotni izmantosim, veidojot novērojumu grāmatu, ko iesākām pagājušā gadā – arī man izdodas iemācīties ko jaunu. 🙂

Augu, kukaiņu un putnu izpētei mēdz noderēt arī šī grāmata ar diezgan pašizskaidrojošu nosaukumu “Ceļvedis dabā. Augi, putni un kukaiņi“. Kombinējam ar citām grāmatām, kurās ir citi fakti. Enciklopēdijas bērnu bibliotēkā ir vērtīgs resurss, jo māca meklēt informāciju, piedāvā dažādus interesantus faktus un var radīt tālāku interesi par citām tēmām.

Visus pieminētos resursus jau zināji vai kāds tomēr bija jaunums? Varbūt jau radās kāda ideja, kā pielietot šos mācību un izziņas procesā? Priecāšos par papildinājumiem un jūsu idejām! 🙂