Nost ar liekajiem (mantu) kilogramiem

Cīņa ar personīgajiem miesas kilogramiem lai paliek katra paša ziņā, bet par mantu un lietu svarīgumu (pun intended*) gan labprāt papļāpāšu. Jo, ja vien neesi rūdīts minimālists, tad, iespējams, arī tev laiku pa laikam rodas šaubas – vai man tiešām vajag visas mantas, kas man šobrīd pieder?

Atceros dziesmiņu no bērnības par mušu, kura “baidījās no ziepēm, visa apauga ar piepēm”. Krāmu kontekstā varētu dziedāt “pārmērīgi krājot lietas, pašam neatliek vairs vietas”. Jāatzīst, ka minimālisms ar vienu melnu galdiņu balti krāsotas istabas vidū man nav īpaši mīļš un diez vai es kādreiz atteikšos no saviem rokdarbu un radošo materiālu krājumiem, BET tas nenozīmē, ka vēlos pavisam pazust mantu kaudzēs. Lielākas vai mazākas iedvesmas brīžos cenšos izrevidēt savu dzīves telpu. Izrādās, patīkams ir gan process, gan rezultāts. Nepretendējot uz labāko rezultātu un pieņemot ieteikumus, dalīšos ar to, kādi bija mani soļi, lai pieteiktu karu liekajiem kilogramiem.. protams, mantu. Vispirms par to, KO īsti savākt, bet pēc tam – KUR to likt.

Atkrāmošana soli pa solim

 “Decluttering” jeb atkrāmošanu, manuprāt, ir vērts veikt pamazām un organizēti, lai neattaptos izārdītā mājā, motivācijas trūkumā un pusnaktī apēstā kārtējā kūciņā (esmu droša, ka tavā mājā nav TIK briesmīga haosa, bet piesardzība par sliktu nenāk). 🙂 Iespējams, ir vērts sākt nevis ar drēbju kalniem, bet ar ko mazāku, ko vieglāk sašķirot un no kā vieglāk šķirties. Atkarībā no brīvā laika un krāmu apjoma, tempu un secību var pielāgot pēc vajadzības, bet piedāvājumam – punkti, pēc kuriem nelielajā atkrāmošanā vadījos es.

• Medikamenti. Ne velti zālēm ir derīguma termiņš, turklāt to neizlozē “LatLoto” aparātā vai neuzlīmē, vadoties pēc farmaceita mīļākajiem cipariem. Tev noteikti nevajag tabletītes, kurām termiņš beidzies tad, kad vēl gāji uz vietējām ciema diskotēkām. Dažādiem sīrupiem, ziedēm u.c. šķidras konsistences medikamentiem bieži ir norādīts termiņš pēc atvēršanas, kas parasti ilgst dažas nedēļas vai mēnešus. Jautrībai – noklusīta reāla saruna iz dzīves. “Vai, pretsāpju zālēm drīz termiņš beigsies! Vajadzētu izdzert.” Jācer, ka taupīgajai dāmai nekas tomēr nesasāpējās un vecās zāles tika izmestas.
• Kosmētika. Arī kosmētikai ir derīguma termiņi, turklāt pēc iepakojuma atvēršanas tie parasti nav paredzēti lietošanai gadiem ilgi  – drīzāk 6 mēnešus, gadu vai dažkārt divus. Lai gan ikdienā nelietoju dekoratīvo kosmētiku, arī vannas istabas plauktiņos ir, ko pašķirot – pāris gadus veci krēmi, skrubji un citi zieķi nav tas, ko vajadzētu likt uz ādas, tāpēc tiem var pamāt ardievas.. un, ja tiešām uznāk raudiens par tukšo skapīti, aiziet nopirkt vietā jaunu (un apņemties lietot laikus).
• Pārtika. Varbūt tev dziļākajā virtuves skapīša stūrī ir nogrūsta kārbiņa, kuru divu gadu laikā tā arī nesadūšojies izmēģināt receptē. Vai arī ledusskapī stāv kāda mērcīte, ko izmēģināji un tūlīt pat to nožēloji, vairs neskaroties klāt turpmāko pusgadu. Tu jau zini, ko ar to darīt.
• Aksesuāri. Jostas, somiņas, auskari, ķēdītes, sprādzītes un rokassprādzes, kas glabā atmiņas par tavu stilu pirms pieciem gadiem. Vai 10, ja pasaciņu par “es šo vēl kādreiz uzvilkšu” sev izdevies stāstīt gana pārliecinoši. Atbrīvo vietu, lai vieglāk apskatīt tās lietas, ko tiešām ikdienā izmanto.
• Trauki. Jā, burciņas var noderēt. Tomēr man, dzīvojot Rīgā, bija jāatzīst, ka ievārījumus es šeit diez vai vārīšu, bet laukos, kur tas tiek darīts, burku krājumu jau pietiek. Iekrājušās pavisam mazās burciņas uz laukim aiztransportēju, bet no pārējā atbrīvojos.  Atstāju vienu gludu burku, ar kuru rullēju mīklu (ļoti labs mīklas rullis!) un vienu, kurā var ielikt puķes. Tāpat der padomāt, vai kaut kas no virtuves arsenāla nedubultojas – varbūt vari iztikt bez diviem olu griezējiem vai trim ķiploku spiedēm?
• Rotaļlietas. Ja tev ir bērni, tu zini, ka rotaļlietas vairojas. Sadāvinātas, atdotas, no skapjiem izraktas, tās draud pārpludināt visu māju, it īpaši, ja dāvinātāji nav painteresējušies, kas būtu noderīgs. Sapratu, ka meitas 10 mīkstās mantiņas pavisam noteikti var izšķirot, lai paliktu tikai daļa. Lai esošās neapniktu, tās var rotēt – uz dažiem mēnešiem daļu noslēpt skapī, pēc tam samainīt.. un bez jauniem izdevumiem bērnam atkal ir kas “jauns”, ar ko spēlēties.
• E-pasti un sociālie tīkli. Arī interneta videi ir vajadzīga tīrīšana. Atsakies no e-pasta jaunumiem, kurus tāpat nelasi (vai bez kuru lasīšanas neko nezaudētu). Izšķiro visas lapas Facebook, kuru jaunumi īsti neinteresē, nav būtiski, noderīgi vai tava laika vērti. Atseko tiem paziņām Facebook, kuri pārmērīgi dalās ar citātiem, video vai viltus ziņām, kas tērē tavu laiku vai uzdzen dusmas kā pēdējā gadījumā. Twitter, Instagram – vārdu sakot, samazini informācijas apjomu, kuru sev iebaro, ikdienā izmantojot šīs vietnes. Paliks vairāk vietas svarīgajam.
• Dekoratīvi nieki, smukumlietas u.c. Ir interjeri, kuros iederas lietas, kas kalpo tikai un vienīgi “smukumam”. Ir cilvēki, kuriem šīs lietas nes prieku. Ja ietilpsti šajā kategorijā – turpini priecāties par sauso ziedu kārtojumiem, akmeņiem un figūriņām tavos plauktos. Tomēr, ja esi kā es, kam kaitina daudzas nepraktiskas lietas, dāvinātas puķes podiņos, dekoratīvas figūriņas un citi plauktu deldētāji, izšķiro arī tos. Atstāj tos, kas nes prieku vai glabā patīkamas atmiņas, bet pārējiem ļauj atbrīvot vietu. Jo kāpēc tev vajag lietas, kas nenes prieku UN nav noderīgas?
• Protams, apģērbs. Vari izmantot jebkādu metodi. Izgāzt visu uz grīdas un likt atpakaļ tikai to, ko tiešām vilksi. Atzīties sev, ka visticamāk arī nākamajā vasarā nenometīsi tik daudz, lai ielīstu tajā kleitā. Un arī neērtās “ārprāts, cik skaistās” kurpes neuzvilksi. Vari apgriezt otrādi pakaramos, iekarinot tos no skapja iekšpuses uz āru – to, ko uzvelc, iekarini atpakaļ ierastajā veidā. Pēc noteikta laika pārbaudi, kuri apģērbi tā arī nav izkustējušies. Arī nesezonas drēbēm mēdz gadīties, ka “nesezona” ievelkas vairāku gadu garumā, kas nozīmē aizvien lielāku iemeslu no tām atvadīties.

Kur to likt?

Ne vienmēr lieko var un vajag nobēdzināt lauku šķūnītī. Protams, visjaukāk ir tad, ja tev vairs nevajadzīgās lietas par noderīgām atrod draugi un paziņas. Šādi ar draudzenēm rīkojām mainīšanos ar drēbēm un aksesuāriem – draudzeņu kompānijā katra uzaicina vēl pa kādai draudzenei, visas sanāk kopā un sanes savas liekās “labas, bet nevelku” drēbes un patīkamā gaisotnē kopā ar kādiem našķiem atrod kaut ko sev piemērotu citu krājumos. Būsim godīgi – ja tu tāpat nevelc to kleitu, gabals nenokrīt arī no tā, ka to paņem kāda cita. Nauda nav iztērēta, skapis atbrīvots.. un, nu jā, arī kaut kas vietā ielikts.

Ir arī nākamais variants, ja apģērba mainīšanas pasākumu kādu iemeslu dēļ nevar rīkot. Rīgā un Liepājā dzīvojošajiem ir lieliska iespēja apģērbu nest uz labdarības veikalu “Otrā elpa”. Veikals katru gadu atbalsta labdarības projektus vairāku tūkstošu eiro apjomā, kā arī sniedz mantisku palīdzību dažādām organizācijām – patversmēm, pansionātiem, patversmēm, krīzes centriem utt. Iespējams, arī tavā apkārtnē ir dažādas organizācijas, kam noderētu ziedojumi, bet pirms doties ciemos, lūdzu, PAJAUTĀ, vai tie vajadzīgi, jo organizācijas nav mantu noliktavas un nereti tām vajadzīgas specifiskas lietas vai arī tās konkrētas lietas nevar pieņemt. Piemēram, slimnīcas un bērnunami var nepieņemt mīkstās rotaļlietas, jo tās nav iespējams pilnībā iztīrīt un dezinficēt.

Mantas var arī nofotogrāfēt un ievietot Facebook pārdošanas vai atdošanas grupās – ja paveicas, var arī iegūt kādu naudu, bet jānodarbojas ar nodošanas sarunāšanu, cilvēki var arī atteikt rezervētās lietas vai pazust, vai arī vispār var nebūt atsaucības. Vai arī divas nedēļas pēc tam, kad esi izmetis nevienam nevajadzīgu korķīšu kolekciju vai CD kasti, uzrodas mākslas students, kurš IZMISĪGI meklē nu jau miskastē guļošās lietas. Notiek visādi.

No pieliekamā izvāktās stikla burciņas un plastmasas pudeles vērts izskalot un aiznest uz šķirošanas konteineriem. Konteineru karti Rīgā vari atrast šeit.  Gadiem vecas griķu pārslas, putraimus vai citus birstošos produktus, ko vairs pašam negribas ēst, laukos var atdot lopiņiem, izmantot bērnu radošajos darbos (līmēt uz lapas, veidojot ainavas) vai vienkārši izmest, kas, protams, ir visvienkāršāk. Medikamentus gan sadzīves atkritumos mest NEDRĪKST. Painteresējies par iespēju tos nodot tuvākajā aptiekā.

Brīva vieta iedvesmai

Šis ir tikai neliels ieskats un pats sākums tajā, ko iespējams darīt, lai atbrīvotu savu dzīves telpu. To pat vēl nevar nosaukt par lielu vides saudzēšanu, jo lielākais labums un brīvā vieta plauktos ir mums pašiem, tomēr es stingri turos pie uzskata, ka labāk ir darīt mazumiņu, nekā nedarīt neko. Tāpēc man prieks reizi pa reizei (jā, ne vienmēr sanāk) uz veikalu paņemt līdzi auduma maisiņu. Labprāt ar to pašu maisiņu aizstaigāju sašķirot sakrājušās pudeles un burciņas. Aizbraucot uz laukiem, saņēmos un neizmetu labās (protams, atkal jau neizmantotās) lietas, bet atvedu sev līdzi uz Rīgu, uz jau pieminēto “Otro elpu”, kur kāds varēs iegūt jaunu lasāmvielu vai rotas, tādējādi atbalstot labdarības projektus. Man patīk, ka lietas dzīvo aizvien jaunu un jaunu dzīvi, nevis krājas aizvien lielākas kaudzēs atkritumu poligonos.

Var iet arī tālāk, nolemjot atkritumus ne vien šķirot, bet neradīt vispār. Panākt, ka pēc iespējas mazāk lietu tavā iepirkumu maisiņā ir no plastmasas, izvairīties no lieka iepakojuma, bet, kad maisiņu vajag, savus 20 mandarīnus ielikt līdzpaņemtā izmazgājamā auduma maisiņā. Nonākt līdz tam, ka atkritumus vari doties izmest reizi nedēļā, divās, reizi mēnesī vai retāk?! Tā jau ir nopietna dzīvesveida un pasaules skatījuma maiņa, kam nepieciešama stingra apņemšanās, bet jau atkal – vissvarīgākais ir iesākt darīt kaut nedaudz, vai ne?

* vārdu spēle ar nodomu